Читать онлайн книгу "Mans naivums… Dzejoļi"
Mans naivums… Dzejoļi
Dzintra Regina Jansone
Mans naiva bērna skats uz dzīvi.Naiva bērna ticība cilvēkam. Mākslinieces dvēsele. Tie ir mani dzejoļi....esmu no baltaesmu no melnabet pa vidu…varavīksne…tas ir – mans naivums…
Mans naivums…
DzejoДјi
Dzintra Regina Jansone
© Dzintra Regina Jansone, 2021
ISBNВ 978-5-0055-8251-5
GrДЃmata izveidota intelektuДЃlajДЃ izdevniecД«bas sistД“mДЃ Ridero
Sarkanas sveces liesma
Sarkanas sveces liesma,
Kā dienas lauskas atspīdums sirdī…
Lieko vДЃrdu plЕ«sma apklust,
kДЃ stingusi asara uz mana vaiga
…atnāk bezzvaigžņu nakts.
Pavasari gaidot
No vizbulД«tД“m, pЕ«poliem un zДЃlД“m,
No bД“rzu pumpuriem ЕЎis laiks ir austs,
Ko Lieldienas ir atnesuЕЎas plaukstДЃs,
MЕ«s aicinot gan priecДЃties, gan mД«lД“t,
Un paЕЎiem mД«lestД«bu paust.
Mans pavasars
Mans pavasar’s atnāk lēni un klusi,
Mans pavasar’s netrako, ne uz to pusi;
DvД“sele sniedzas uz sauli-
Smaida – mazais pumpur, ko dusi?
Mans pavasars atnДЃk, kДЃ visiem,
Ar putnu dziesmДЃm un ilgДЃm;
Tikai klusi, klusiņām,
SpД“lД“jas tas ar pД“rnajДЃm smilgДЃm.
Skumji un lД“ni manД“jaisВ nДЃk,
KДЃ nopЕ«ta maiga, kДЃ saules stars vД“ss;
Kā sniega pulksteņu dusa,
KДЃ atmoda lД“na un klusa.
Mans pavsar’s mostas lēni,
Tik maigi, kДЃ pumpurs,
KДЃ sula, bД“rzДЃ pierietusi-
Pa lДЃsei pil un krДЃjas.
VД“l daba guДј, vД“l aizmigusi miegДЃ,
Bet viss jau notiek;
Un putni atgrieЕѕas mДЃjДЃs,
CeДјДЃ guruЕЎiem spДЃrniem.
Pagriezies uz manu pusi, vējiņ,
Tu, kas pavasariВ nes!
Pasmaidi un noglДЃsti man matus,
NebД“dДЃ, ka sajauksi manВ tos!
LЕ«gЕЎana
Kungs, Дјauj man pДЃrdzД«vot,
To, ko izmainД«t nevaru!
Piedod un spД“kuВ dod!
PalД«dzi pДЃrvarД“t ЕЎaubas un bailes,
Kad gaismas vairs palicis nav —
IzurД“t nedienu!
Pašķir mākoņus, dod vietu saulei,
Priekos un bД“dДЃs, laimД“ un nelaimД“,
StДЃvi man lД«dzДЃs, nepamet!
Д»auj man iepazД«t tevi no jauna,
MДЃcД«ties ДЃbecД“ tavДЃ, kДЃ bД“rnam,
Burtot pa burtam, saprast lielumu!
To, kas aizliegts bijis man mЕ«Еѕam,
Ticību atņemtu mūsu un garu,
Piedod, un spēku dod…
TicД“t, cerД“t un mД«lД“t!
…Birst ābelei balti ziedi…
Baltas ДЃbeles baltДЃs debesД«s
Baltas rokas sniedz;
Balts bērniņš
Baltā mākonī veras…
Baltas ДЃbeles zied.
SДЃrtbalti ziedi ДЃbelД“s manДЃs,
JaunД«bai sveikas teic;
DzД«ve nozied tiem lД«dzi,
Domas atpakaДј tveras,
Ābelēm ziedi birst…
Atkal ДЃbeles kupenДЃs baltДЃs
Atkal ДЃbeles kupenДЃs baltДЃs,
RokДЃm aptveru, vaigu pieglauЕѕu
Miza raupjā un galva baltā —
…birst ābelei balti ziedi…
Māmuliņa esmu pati,
Sargātāja, glabātāja…
Tikai kДЃpД“c man joprojДЃm
Patvērumu vajag pašai…
ArД« man vД“l vajagВ kДЃdu
Mierinot, kas apskauj plecu…
Tikai stumbra skarboВ mizu
Satver plauksta, tikpat raupja.
…birst ābelei balti ziedi…
ДЂbeДјziedi pavasarД«
Ābeļziedi pavasarī —
BrД«nums mЕ«ЕѕД«gais!
Vai mati mani ir tikai
Atspīdums ābelēm tavām…
ДЂbeles ziedos vasaras plaukumДЃ
Atmiņās aust un aust…
Ābeles ziedos rudeņu dzestrumā
Negrib un negrib gaist
Jau kuro gadu puteņi baltie
VirpuДјo apkДЃrtВ man
Aizveru acis un pДЃrvД“rЕЎasВ tie
ДЂbelД“s baltДЃs, kasВ tvan
Bija un pagДЃja cerД«bu laiks,
Vai atnДЃksi atkal tuВ ЕЎurp
VД“l arД« citugad, draiskuli labais
Vai garДЃm aizsteigsies maigs
Visu mЕ«Еѕu es cД“luВ mДЃju
Visu mЕ«Еѕu es cД“lu mДЃju,
TДЃ teica dzejniece sena.
EsВ arД«.
Tas sievietes pienДЃkums svД“ts,
Viņa sauca,
Es noticД“ju.
Un cД“los un gДЃju un cД“lu un vД“lu,
Lai viņiem pārnākt kur būtu —
VienmД“r.
Vai dzejniece uzcД“la namu,
Te ziņu man nav —
NekДЃdu.
Tik manis celto nevienam
No manД“jiem
Nevajag
Kā zirņi, kas izbiruši,
KДЃ stДЃrД·i, kas projДЃm.
Lidojuši…
Un es stДЃvu viena
Savas mДЃjas durvД«s.
Nevai’dzīgajās.
Un ДЃbelД“s manДЃs ДЃboli
Ienākas…krīt
NevajadzД«gi.
Tik nozied puД·es rudenД«gДЃs
Man vajadzД«gДЃs.
Dedz, mana svece, dedz!
Dedz, mana svece, dedz!
Ar tevi sadegЕЎu es lД«dzi!
Izdegsi. Gaismiņa izdzisīs.
Aiziešu. Atmiņas pazudīs.
Paliks blДЃzma no rieta,
Izplēnēs atmiņa reta…
Tikai, kДЃ zДЃle es celЕЎos,
Kā rīta migla es velšos…
PДЃr zemi savu, tik dДЃrgo,
Pār mīļajiem saviem —
Tos svētot…
DzД«vei.
Šī zeme vēl mana…
PienДЃks reiz diena kad nebЕ«s vairs manis,
Un pazudД«s debesis manas un zeme,
Un palikЕЎu pati par zemi un zДЃli,
KДЃ Д“na, kДЃ migla kas ceДјas un gaist.
Un nebЕ«s prieka un nebЕ«s vairs skumju,
Un itkā nebijis manis vai bijis…
Ne sДЃpju, ne naida, ne mД«las, ne baudu
Kas pavada ceДјДЃ tevi unВ mani
Bet, vД“l jau es esmu, vД“l jЕ«tu un redzu,
Un lЕ«dzu es mД«las mazliet un glДЃstu;
Un gaismas un saules siltuma kДЃda,
Ko dzД«ve vД“l varД“tu saudzД«gi sniegt.
VД“l jau ЕЎД« diena ir mana un nakts,
Е Д« zeme vД“l mana un mans ir prieks.
Kaut ДЃrДЃ migla, dzeДј lietus kДЃ nДЃtre
Bet mana tДЃ nДЃtre un lietus irВ mans
Elizabetei
Es neaizbraukЕЎu ciemos tДЃlos,
Tik apmācies ir laiks un auksts…
Vien manas domas pacelsies no zemes,
Un aizlidos pie tevis, mД«Дјais draugs.
Vien manas domas noglДЃstД«s tev galvu,
Kur mati ne’kļāvīgie kādu cirtu vij,
Vien mana sirds tev aizsЕ«tД«s toВ ziedu,
Par mīlestību kuru sauc arvienu…
Е odien es raudu klusi
ЕЎodien es raudu klusi
ЕЎodien man nespД«d saule
kam izraudāt asaras…
kam pieglaust galvu…
tumsai
rudenim
vienaldzД«bai
Sapnis nolaiЕѕas, kДЃ balta migla
Sapnis nolaiЕѕas, kДЃ balta migla,
Aizmirstība, aizmirstība, aizmirstība…
Zemapziņa apņem, pārņem, caurauž…
Lidoju tai līdz un nekurieni…
Cauri laikmetiem un laikiem,
MainДЃs ainavas un es tДЃm lД«dzi,
Kā varēja viss būt vai nebūt…
Un notikumi bijuЕЎiВ vai nebijuЕЎi
Tie manu sakarsušo prātu patur…
KДЃ alkstu kДЃdas vД“sas rokas
Kas Д«stenД«bДЃВ atgriezt spД“tu, sakot:
Ka nav tik traki, draudziņ, nav tik traki…
Miers aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas
Pulkstenis vientuДјi stundas skaita,
Miegs aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas,
TДЃdas mДЃjas, kur miers tikai valda;
Manējās – pārāk liela ir drūzma.
DrЕ«zma no domДЃm par bijuЕЎo dzД«vi;
Domām, par laiku, kas atlicis vēl…
ArД« miegam, laikam, kДЃ visiem
Vajaga miera, kas dzesД“tu prДЃtu.
Manējām domām nav nekur glābiņa;
Darbi, kas darāmi – sastājas rindā,
Prasa, kad pienДЃks mЕ«sД“jДЃ kДЃrta
Idejas, tikko dzimušas – nomirst…
Galva mana – šo ideju kapsēta.
Roku divu man navaВ gana
SpД“ki par maziem, lai akmeni veltu
Celtu un celtu…veltu un veltu…
Miers aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas
Izsalcis vējš trako liepās…
Izsalcis vД“jЕЎ trako liepДЃs,
Plosa tas zarus un lapas…
PlosД«tДЃ dvД“sele mana,
Prasa vД“l laimes nedaudz.
PuД·e mazДЃ, nu piedod,
Atdota esi tu vējam…
Mīla mana, jel saki —
Tiksimies mД“s vД“l pД“c vД“tras?
Ar roku asaru notraucu,
Puķes norautās salasu…
Vai skumjas asДЃs nopДјДЃva
MД«lu, manu un tavu?
PuД·e labДЃ, jel piedod,
NemД«las laiks valda.
Ko man darīt, saki —
Vai tiksimies mД“s vД“l pД“c vД“tras?
Nav cilvēks balts, un arī melns tas nav…
Nav cilvД“ks balts,
Un arД« melns tasВ nav,
Kaut kas pa vidu.
Vai reiz teica kāds —
Tam netikumu tik, cik suņam blusu
Bet, pasmaidД«ЕЎu-
Suņam manam blusu nav!
Ir naktД« melnДЃ zvaigznes,
Ir dienДЃ baltДЃ Д“nas.
Ir cilvД“ks puД·uzirnim rada,
Un – raibs, kā dzeņa vēders.
KДЃ atЕЎД·irt labo mums no Дјauna
Vai atЕЎД·irt toВ maz spД“jam
Jo – cilvēks puķuzirnim rada
Kas aug no melnas zemes
Un tiecas baltДЃs debesД«s
Tik vidus raibu raibais.
Vien dzД«vi Dievs ir devis katram
Un izvēli. Starp balto / melno…
Kas esi tu… kas esmu es…
Es nezinu. Vien minēt varu…
latvieЕЎu tautas tД“rpam
RasДЃ muti nomazgДЃja,
RД«ta dziesmu nodziedДЃja,
Gaismiņā celdamās,
Tumsiņā guldamās…
Latvju meitas tautas tērps —
MЕ«su mДЃtД“m, senmДЃtД“m
Skalu gaismДЃ vД“rpts un austs
Linu mДЃrkos izmД“rcД“ts, grЕ«ti audzinДЃts
Lielos godos – kāzās, bērēs
Goda vietДЃ celts
Lepnu stДЃju stalti nests
Smago darbu apsegdams
SakЕЎu sakЕЎДЃm saulД“ vizot
Saņemts cieši, plecus sedzot
TДЃ kДЃ dzД«vi rokДЃs turot
Cieši – neatlaižot…
Vainadziņa pērlītes, asariņu lāsītes
CieЕЎi virknД“ vijas
MЕ«Еѕus kopДЃ savijot
Krustu ЕЎД·Д“rsu savД“rpjot
MЕ«su senДЌi iznesuЕЎi
Cauri gariem gadu gadiem
SaglabДЃts no dubДјu dubДјiem
TД«Е†u tД«nД“s paslД“penД“s, sirdД«s iznД“sДЃts
Gredzentiņiem pirkstos skanot
JostДЃm plД«vojot
Latvju tautas meitasВ iet
Mūsu tautas dēli – dzīvi turpinot
KДЃ visas tautas cerД«ba,
KДЃ visa mД«lestД«ba mЕ«su,
Ir ievД«ta ik rakstДЃВ tavДЃ
Par dzimto zemi – Latvija
Un visi pie barotnes silД“m tiecas
KlusД“, klusД“ un paklusД“
KlusД“, jo tas ir zelts!
Ja klusēsi, malā stāvēsi —
Kad bДјДЃvД“ji ceДјДЃ nostumtiВ bЕ«s
Tad klusētāji nāks un ordeņus saņems
Tie priekЕЎДЃ lД«dД«s un izlД«dД«s
Un stДЃvД“s pirmajДЃs rindДЃs!
Lai citi kliedz, tДЃ tauta dumjДЃ
No sДЃpД“m, no bada, bez cerД«bДЃm
Apzagtie, piesmietie, apsmietie
Mēs – klusēsim, jūs – klusējiet
Un visu darД«sim pa kluso
Tas vienkДЃrЕЎДЃkais veids, kДЃ nokДјЕ«t
Tais varenajos, bagДЃtajos slДЃЕ†os
Un visi pie barotnes silēm tiecas —
Un liecas, un liecas, un liecas…
MД“s esam!
Es esmu,
TuВ esi,
Viņš, viņa ir.
JЕ«s esat,
Mēs esam – mēs būsim arvien!
KamД“r vien saule spД«dД“s,
Un mД“ness atspД«dД“s,
Un mūsu jūra šalkos —
Е Д« tauta pastДЃvД“s!
Valoda slima, vai Дјaudis, kas runДЃ?
Valoda slima, vai Дјaudis, kas runДЃ?
Negribu dzirdēt šos vārdus – tie biedē
Tik daudz ir liekulД«bas tukЕЎas,
Tik daudz ir izlikšanās liekas —
VДЃrdos.
Es tveros mЕ«zikДЃ, tur vДЃrduВ nav
TДЃ izteic manu prieku, ЕЎaubas
TДЃ raud un lД«ksmo lД«dz arВ mani
MД“s saprotamies labiВ abas
Bez vārdiem…
Kas notiek karaДјvalstД«В ЕЎajДЃ
Kā māksla top – es nešaubos,
Tais – klusās darbnīcās,
Bez lieka patosa..
Bet – dažas runājošās galvas,
Kas pārņēmušas varu
Ar glupo tautu sarunДЃjas.
Nu, tДЃda arД« es, ЕЎД«s tautasВ daДјa
Es kДјЕ«ЕЎu nicinДЃma, nemД«lama
Jo – nerunāju es, un nerunāšu,
Un saprast nespД“ju un negribu
Ka taisnД«ba mД«t spoЕѕos ЕѕurnДЃlos
Un redaktoru slejās…
Bet – vai tā skaļā, kliedzošā
Par performancД“m smalkДЃm
SauktДЃ, kur koncepcijas izstrДЃdДЃ
Ir tagad mДЃksla? Nezinu.
Un – līdz ar glupo tautu – nesaprotu!
Kas notiek karaДјvalstД« ЕЎajДЃ,
Kur valda izlikЕЎanДЃs gars?
Kur stilu dzД«vД“, mДЃkslДЃ diktД“
Vien daЕѕas runДЃjoЕЎas galvas
No ziliem ekrāniem kas viz…
MUMS, ZiemДЃ dzimuЕЎajiem
Mēs – ziemas bērni, kaut… tūlīt,
Saule tЕ«lД«t bЕ«s un gaisma!
Liekas – pastiep tikai rokas…
Bet – pirkstu gali satver salnu,
Un nesniedzas līdz pumpuram —
Kaut zaros trauslajos jauВ sen
Vienalga – pavasara sulas rit!
Tik jДЃpagaidaВ vД“l!
Mazliet, mazliet…
Mēs – skarbie ziemas bērni!
Kaut arī mūsu sirdis saules alkst un siltuma —
Kas dДЃvДЃta tik dДЃsni citiemВ tiek
Bet mūsu nosalušās dvēseles vēl gaida…
Varbūt vēl vairāk nekā gaismas pielietās…
MД“s esam ziemas bД“rni
Kaut – pavasari sirdī,
MЕ«s savДЃs vaЕѕДЃs ziemas stingumsВ tur
Un vaļā negrib laist…
MД“s esam smagie,
Tie —
Ne vieglie, jautrie, ko vasariņa apmīļo.
Kur spД“ku rast, kas palД«dzД“s-
Vien cerība…uz sauli?
Cik neciešami – ziedi mākslīgie
Cik neciešami – ziedi mākslīgie,
Bez dvД“seles!
Bet, kur nav dvД“seles,
Tur skaistumsВ zЕ«d!
Cik bieЕѕi daiДјa maska sedz,
ToВ Дјaunumu, kas sirdД«sВ mД«t.
To vienaldzību, cinismu —
Ko smalki vДЃrdi pДЃri klДЃj.
Un, kДЃ toВ visu atЕЎД·irt spД“t,
Kur spēku rast, kā saprast —
Kad maskas kritД«s?
Vai vispār kritīs reiz…
Es atlaiЕѕu tevi, dvД“seleВ mazДЃ
Es atlaižu tevi, dvēsele mazā —
Lido, kДЃ putns pasaulД“ tДЃlДЃ.
LЕ«kojies, plaЕЎi atvД“rtu sirdi,
MДЃcies no cilvД“ces, dzirdi?
Tikai skaties, tu, dvД“sele mana,
AtpakaДј nenДЃc, ja kДјЕ«si,
KДЃ melna vДЃrna, kДЃ tumЕЎa nakte,
Kam tДЃdu tevi, man vajag?
Kur tādu tevi es likšu – dzirdi?
Es teikЕЎu vДЃrdus
Es teikЕЎu vДЃrdus, kas sacels pretВ mani
Vai pusi tautas – to zinu:
Es nemД«lu jЕ«ru! Ak, kДЃdas ЕЎausmas!
Vien dziļā cieņā noliecu galvu
Šīs varenās stihijas priekšā…
Es vaidus dzirdu jo baisus
No dzelmes stindzinoЕЎДЃs tavas
Tavs klusums mДЃnД«gs ir un miers
Un vilini projДЃm tu, tДЃlД“В zilДЃ
VarbЕ«t, mana dvД“sele, trausla pДЃrlieku
Ka bД“g no tДЃ nemiera, tevis dvestДЃ?
Tavas mājas logā…
Tavas mājas logā iedegās gaismiņa
Tā – tava dzīvība mazā ir, māmiņa!
Tavs pienДЃkums ir, tik smags, kДЃ mЕ«ЕѕД«ba
Ko vieglu gaitu tava mД«lestД«ba nesД«s.
Caur mЕ«Еѕam garajam un ЕЎaubДЃm
Ar vieglu roku, viedu vДЃrdu izvadД«t
Caur grambДЃm gadu gadiem ejot,
Un mДЃcД«t dД“lam nepaklupt un gaismu redzД“t
Prast nenodot paЕЎai, un nepiedzД«vot
ToВ smagmi nepanesamo, kad tevi nodod
Ar vieglu roku, gaiЕЎu prДЃtu prast
ToВ bД“rnam savam skatД«t iemДЃcД«t
Tev jābūt ir tik stiprai, māmiņ labā,
Tev jДЃiztur vД“l ir tik daudz, tik daudz
Ka visas pasaules tev spД“ka vajadzД“s
Un dvēslei – spēju saprast, nepagurt.
Kaut nenДЃktu tik kari, dienas sЕ«ras
Kas dД“lus nopДјauj izkaptД«m tikВ asДЃm
Kaut spētu viņš sēt sēklu zemē savā
Un audzД“t, sauli redzД“t, mД«lД“t
To, novēlu tev – māmulīt!
VeДјu laikДЃ
Zeme, zeme, zemД«te, tu mЕ«su,
Kas vientulД«ga lido izplatД«jumДЃ.
Tai aukstДЃ melnДЃ tukЕЎumДЃ,
MЕ«s saudzД“jot un sargot.
Cik asaru, cik asiņu ir izliets
Uz tava mīļā vaiga – pasaulīt,
Vai tДЃdД“Дј, katru pavasari
Tu atplauksti ar ziedu rotu krДЃЕЎЕ†u?
Vai tās ir tavu aizgājušo bērnu —
Gan asaras, gan asinis un sviedri?
Vai no tДЃ visa sastДЃvi, tu zeme-
Un glabДЃ mЕ«su vaidus, sДЃpes, cieЕЎanas,
Kā gudra māte – mierinot un sedzot?
Un atkal pavasaris nДЃks. No zemzemes
Ar ziedu rotu, saulД«tei unВ mums
Ko sūta – aizgājušās paaudzes,
Kas piedot spД“juЕЎas it visu-
Mums ziedu acД«m uzsmaidot.
KДЃdД“Дј tik krДЃЕЎЕ†i uzziedВ zeme
Ik katru pavasari?
Vai dvēseles tās ir, ko viņa sūta,
Lai satiktos ar tevi/mani/sauli…
Viena, bez tevis…
Balts putenis apklДЃj ar mieru,
Klusi staigā pa zemi ziema…
Vai dzirdi tu, kДЃ es salstu,
viena.
Klusi, klusiņām staigā ziema,
Aizsteidzas daudzas…
ArД« mДЃja pДЃrklДЃjas sniegiem
Kaut kur tālumā aizmieg kāds —
bez manis…
Klusi pa pasauli ziema staigДЃ,
Puteņi balti puteņo;
Klusi salstu es viena —
Bez tevis…
Uz plostaВ mazДЃ
Uz plosta mazДЃ, caur lietiem un vД“trДЃm
Ar sapņiem kaistošās smadzenēs savās
Es klusiņām peldu, es nezinu ceļa
Vai tДЃ mana dzД«ve, ko dzД«vojuВ es
VarbЕ«t, mans ceДјЕЎ bЕ«s vД“l smagДЃks
Uz leju vilks slinkums un skumjas
Un dzīves / sadzīves kļūdas —
Jo plosts mans – dziesmas un ilgas
NebД“gЕЎu projДЃm no tiem, kas nelaimiВ sola
Kas krastДЃ stДЃv droЕЎi un smejas
Tik nesajēgs viņi, kas notiek ar mani
Kas sauc maniВ tДЃlД“
KДЃ gribu aizpeldД“t projДЃm no ikdienas
Uz sava mazДЃ un ДјodzД«gДЃ plosta
Uz laimes salu, uz miera mД«tni
Vai – tā tikai tur – saules otrajā pusē?
p.s. atdzejojums
PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ plЕ«di
PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ plЕ«di;
PД“dД“jais cerД«bu stars;
PД“dД“jais skaudrais glДЃsts,
Vai – kā grēks?
GrД“ks tikai pirmajai mД«lai?
Un kas raud vissāpīgāk —
Tas kliedziens ir pirmais,
Vai – visupēdējais?
JautДЃjumu tik daudz uzdod
MД«lestД«ba tava un mana;
Nepietiek mЕ«Еѕa visa,
Lai atbildi rastu uzВ tiem
TomД“r, tikЕЎanos norunДЃ ЕЎogad
– norunā gadsimtā šajā;
Datumu nesaki, dienu neprasu,
Norunā – kaut uz brīdi…
PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ atvadu sveiciens,
Kaut mirkli, pirms tДЃlДЃ ceДјa;
KamД“r vД“l dzirdam, kamД“r vД“l redzam,
Kamēr – vēl esam…
Tālajam bērnam…
Vai uz nelabu vД“ji tДЃ kliedz:
Cik tālu tu esi mans bērns…
Vai tikai karu baismajos laikos,
Uztrauca mДЃtes krДЃcoЕЎie koki?
Kaut zinДЃt spД“tu, ka liktenis devis
Laimīgu mūžu, tev mīļais…
Pārējo – zini, es izturēt spēšu,
Kaut tālu, bet zināt, ka esi…
Laiks izrauj kalendДЃram lapas,
Vienu, tad otru …un vēl un vēl…
Tikai – kāpēc šīs lapas tavējās,
Mani aiznes sev īdzi…
Galds un krД“sls un vientuДјa svece
Galds un krД“sls un vientuДјa svece,
Aiz loga vaid liepas un lieti sit rūtīs…
Jau dienДЃm un mД“neЕЎiemВ lД«st
Aiziet mans skumjais rudens
Un gaidu es vientuДјo ziemu
Auksta saule piemiedz arВ aci
Salti sniegi pЕ«derД“ seju, saltДЃ ziemДЃ esВ eju
VД“jЕЎ auksts glauЕѕ manu galvu
Sniega kristДЃli jaucas pa gaisu
Vai jūs, pārslas arī – meklējat kādu
Bet siltums jЕ«s nobeigs, toВ zinДЃt?
SlapjaВ buДЌa
Ass un raupjЕЎ,
SlapjЕЎ un silts,
PieskДЃriens vaigam
Manam…
Д¶ermenis smags,
Pieplacis gultai,
SejДЃ plaukst smaids
Laimīgs…
PirmДЃs buДЌas
Jaungada rД«tДЃ,
No mana runДЌa
JaunajДЃ gadДЃ!!!
PД“kЕЎЕ†as emocijas
ZiemsvД“tkus gaidot,
MandarД«nu smarЕѕa,
Piparkūku mīkla…
BrД«numus gaidot
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
GribД“ju mammu,
MД«loЕЎu tД“vu,
Vecmammu, kura,
Šūpļdziesmas dzied…
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
Azoti droЕЎu,
IebДЃzt kurВ savu
Degunu piloЕЎo,
Sirsniņu sāpošo…
Bija tik sapņos.
Mazos.
Manos.
ZiemsvД“tku gaidas,
MandarД«nu smarЕѕu,
VeltД«ju bД“rnam savam,
Lai būtu – kā nebija man…
Tas bij tik sapnis.
mans…
KalnДЃ manДЃ stДЃv pД«lДЃdzis
KalnДЃ manДЃ stДЃv pД«lДЃdzis
Sarkanu asiņu pieliets;
AizceДјo dvД“sele ceДјos tДЃlos
AtstДЃjot Д·ermeni zemei.
PretД« zvaigznД“m spoЕѕДЃm,
Pretī mūžīgai mūžībai…
Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,
Man ir žēl tevis, mīļais…
Sarkanas sveces liesma
Sarkanas sveces liesma,
KДЃ dienas lauskas
AtspД«dums sirdД«
Lieko vДЃrdu plЕ«sma apklust,
KДЃ stingusi asara uz mana vaiga
Atnāk bezzvaigžņu nakts…
Puteņi
PДЃri baltДЃm galvДЃm
Balti sniegi snieg;
Diena aiziet viena —
Atkal nav neviena…
Puteņi sauc mani līdz
Un zvaigЕѕЕ†u atspД«dums;
Tikai spДЃrnus vajadzД“tu,
Augšup… Aizlidot…
ZiemsvД“tku nakts
Izeju naktД«
Pagalmā savā —
LД“nДЃ solД«В taka
ApkДЃrt mДЃjaiВ ved.
Visos logos
Sadedzu gaismas
Liekas, kaВ tДЃ
Pilna ir viesu
Zvaniņu skaņas
DebesД«s atskan
Zemi manu sveicot
Manas mДЃjasВ garu
Sveikas jumsВ sЕ«tu
Saimnieki senie
Sveikas jumsВ sЕ«tu
Draugi un nedraugi
Lai Dievs jЕ«s svД“tД«
Nedraugi mani…
Lai Dievs jЕ«s sargДЃ
Mani mīļie un tālie…
…kad salijis krancis mirkst lietū…
Es stДЃvu uz zemes
Vai esmu zemzemes..
Kam vēlat man prieku nesaprotamo…
…kad salijis krancis mirkst lietū,
Un meklД“ ar skatienuВ savu
– jel kādu,
– Un gatavs par to
Un glДЃstu tik vienu
DzД«vД«bu atdot
Savu…
Kam gan dzД«vД«bas tavas
Vajag…
Tu – muļķa kranci!
Vai neapjД“dz lietas,
tik paЕЎsaprotamas!
ZД«lД«te pie manaВ loga
ZД«lД«te pie manaВ loga
KlauvД“ katru dienu-
Visu garo ziemu;
Taču šodien atskan cits —
Brīnums, spalgs kā zvaniņš!
Skaņu balsi vīteroja,
Pelēks putniņš zarā.
Prieks, kas skДЃra sirdi
VД«teroja lД«dzi-
Gaidot pavasari!
TumsasВ varДЃ
Tumsa valdaВ ДЃrДЃ,
Tumsa valda mДЃjДЃ,
ArД« manu sirdi
Pārņēmusi varā.
ApklusuЕЎi putni,
Nogurusi dzД«ve,
Visi pamiruЕЎi
Gaidot pavasari.
PД“kЕЎЕ†i miglДЃВ ЕЎajДЃ
Dzirdu balsi kДЃdu,
VientuДјu patlaban
Vēl – tik vienu.
Atlidoja putniņš
PelД“ks, tДЃ kДЃ diena,
Tikai balsi skaДјu
Ieskandēja droši —
Pavasari!
BД“rnД«baВ mana
BД“rnД«baВ mana
PelД“kДЃ mДЃkonД« tД«ta.
Vai bija tur saule,
Vai padebess zila?
Bērnības sapņi
Bija tik lieli,В kДЃ
Laime – pēc karsta piena
Un saujas, maizД«tes pilnas.
Laime – tikai pēc viena
Māmiņas glāsta,
Un ilgas pД“c drauga-
Maza suņuka smaida.
Bērnība – vietas nav tādas,
Kur atgriezties dvД“selei manai.
Tikai meitene maza,
Raudot, skrien dziļi mežā…
Es negribu aiziet melnajā naktī…
Es negribu aiziet melnajДЃ naktД«
Šausmas pārņem manu kaistošo galvu
Domas sДЃk plesties, tДЃm mДЃjas par ЕЎauru
tās ieņemt sāk visuma formu
tЕ«lД«t, tЕ«lД«t tДЃs pДЃrplД“sД«sВ puЕЎu
Pasauli visu. Vai – mani.
Mums nekas ЕЎajДЃ dzД«vД“ nepieder.
Mums šajā dzīvē pieder viss…
Viss tas, kas vien atvēlēts – laiks.
Laiks, kurДЃ paspД“t var daudz
Laiks, kurДЃ nevarВ neko
Smieties, raudДЃt
Darīt laimīgu kādu vai ne…
Es negribu aiziet melnajā naktī…
23.novembrД«
Reiz, ЕЎajДЃ dienДЃ drЕ«majДЃ
Iedegās gaismiņa logā manējā…
BrДЃzДЃs vД“ji un aizbrДЃzДЃs
Visas sveces logos izdzД“sa
Ilgi vД“l dvД“sele gruzdД“ja
MelnДЃm logu krДЃsmatДЃm
EglД“ gaismas nav iedegtas
StДЃv rokas klД“pД« saliktas
MД“mi debesД«s skatДЃs
Dvēsele nogurusī…
VairsВ nezinu
Vairs nezinu es, kas ir prieks
Vairs nezinu es, kas ir laime
Kur iederas ЕЎД« mana sirds
Es nezinu. Vairs it nekur
Es atdevusi sevi visuВ esmu
Un nepaturД“jusi itВ neko
Kur tagad tДЃdai tukЕЎai likties
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «ЛитРес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/pages/biblio_book/?art=67028313) на ЛитРес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.
Если текст книги отсутствует, перейдите по ссылке
Возможные причины отсутствия книги:
1. Книга снята с продаж по просьбе правообладателя
2. Книга ещё не поступила в продажу и пока недоступна для чтения