Читать онлайн книгу "Mans naivums… Dzejoļi"

Mans naivums… Dzejoļi
Dzintra Regina Jansone


Mans naiva bērna skats uz dzīvi.Naiva bērna ticība cilvēkam. Mākslinieces dvēsele. Tie ir mani dzejoļi....esmu no baltaesmu no melnabet pa vidu…varavīksne…tas ir – mans naivums…





Mans naivums…

DzejoДјi



Dzintra Regina Jansone



© Dzintra Regina Jansone, 2021



ISBNВ 978-5-0055-8251-5

GrДЃmata izveidota intelektuДЃlajДЃ izdevniecД«bas sistД“mДЃ Ridero




Sarkanas sveces liesma


Sarkanas sveces liesma,

Kā dienas lauskas atspīdums sirdī…

Lieko vДЃrdu plЕ«sma apklust,

kДЃ stingusi asara uz mana vaiga

…atnāk bezzvaigžņu nakts.




Pavasari gaidot


No vizbulД«tД“m, pЕ«poliem un zДЃlД“m,

No bД“rzu pumpuriem ЕЎis laiks ir austs,

Ko Lieldienas ir atnesuЕЎas plaukstДЃs,

MЕ«s aicinot gan priecДЃties, gan mД«lД“t,

Un paЕЎiem mД«lestД«bu paust.




Mans pavasars


Mans pavasar’s atnāk lēni un klusi,

Mans pavasar’s netrako, ne uz to pusi;

DvД“sele sniedzas uz sauli-

Smaida – mazais pumpur, ko dusi?



Mans pavasars atnДЃk, kДЃ visiem,

Ar putnu dziesmДЃm un ilgДЃm;

Tikai klusi, klusiņām,

SpД“lД“jas tas ar pД“rnajДЃm smilgДЃm.



Skumji un lД“ni manД“jaisВ nДЃk,

KДЃ nopЕ«ta maiga, kДЃ saules stars vД“ss;

Kā sniega pulksteņu dusa,

KДЃ atmoda lД“na un klusa.



Mans pavsar’s mostas lēni,

Tik maigi, kДЃ pumpurs,

KДЃ sula, bД“rzДЃ pierietusi-

Pa lДЃsei pil un krДЃjas.



VД“l daba guДј, vД“l aizmigusi miegДЃ,

Bet viss jau notiek;

Un putni atgrieЕѕas mДЃjДЃs,

CeДјДЃ guruЕЎiem spДЃrniem.



Pagriezies uz manu pusi, vējiņ,

Tu, kas pavasariВ nes!

Pasmaidi un noglДЃsti man matus,

NebД“dДЃ, ka sajauksi manВ tos!




LЕ«gЕЎana


Kungs, Дјauj man pДЃrdzД«vot,

To, ko izmainД«t nevaru!

Piedod un spД“kuВ dod!



PalД«dzi pДЃrvarД“t ЕЎaubas un bailes,

Kad gaismas vairs palicis nav —

IzurД“t nedienu!



Pašķir mākoņus, dod vietu saulei,

Priekos un bД“dДЃs, laimД“ un nelaimД“,

StДЃvi man lД«dzДЃs, nepamet!



Д»auj man iepazД«t tevi no jauna,

MДЃcД«ties ДЃbecД“ tavДЃ, kДЃ bД“rnam,

Burtot pa burtam, saprast lielumu!



To, kas aizliegts bijis man mЕ«Еѕam,

Ticību atņemtu mūsu un garu,

Piedod, un spēku dod…



TicД“t, cerД“t un mД«lД“t!




…Birst ābelei balti ziedi…


Baltas ДЃbeles baltДЃs debesД«s

Baltas rokas sniedz;

Balts bērniņš

Baltā mākonī veras…

Baltas ДЃbeles zied.



SДЃrtbalti ziedi ДЃbelД“s manДЃs,

JaunД«bai sveikas teic;

DzД«ve nozied tiem lД«dzi,

Domas atpakaДј tveras,

Ābelēm ziedi birst…




Atkal ДЃbeles kupenДЃs baltДЃs


Atkal ДЃbeles kupenДЃs baltДЃs,

RokДЃm aptveru, vaigu pieglauЕѕu

Miza raupjā un galva baltā —

…birst ābelei balti ziedi…



Māmuliņa esmu pati,

Sargātāja, glabātāja…

Tikai kДЃpД“c man joprojДЃm

Patvērumu vajag pašai…



ArД« man vД“l vajagВ kДЃdu

Mierinot, kas apskauj plecu…

Tikai stumbra skarboВ mizu

Satver plauksta, tikpat raupja.



…birst ābelei balti ziedi…




ДЂbeДјziedi pavasarД«


Ābeļziedi pavasarī —

BrД«nums mЕ«ЕѕД«gais!

Vai mati mani ir tikai

Atspīdums ābelēm tavām…



ДЂbeles ziedos vasaras plaukumДЃ

Atmiņās aust un aust…

Ābeles ziedos rudeņu dzestrumā

Negrib un negrib gaist



Jau kuro gadu puteņi baltie

VirpuДјo apkДЃrtВ man

Aizveru acis un pДЃrvД“rЕЎasВ tie

ДЂbelД“s baltДЃs, kasВ tvan



Bija un pagДЃja cerД«bu laiks,

Vai atnДЃksi atkal tuВ ЕЎurp

VД“l arД« citugad, draiskuli labais

Vai garДЃm aizsteigsies maigs




Visu mЕ«Еѕu es cД“luВ mДЃju


Visu mЕ«Еѕu es cД“lu mДЃju,

TДЃ teica dzejniece sena.

EsВ arД«.



Tas sievietes pienДЃkums svД“ts,

Viņa sauca,

Es noticД“ju.



Un cД“los un gДЃju un cД“lu un vД“lu,

Lai viņiem pārnākt kur būtu —

VienmД“r.



Vai dzejniece uzcД“la namu,

Te ziņu man nav —

NekДЃdu.



Tik manis celto nevienam

No manД“jiem

Nevajag



Kā zirņi, kas izbiruši,

KДЃ stДЃrД·i, kas projДЃm.

Lidojuši…



Un es stДЃvu viena

Savas mДЃjas durvД«s.

Nevai’dzīgajās.



Un ДЃbelД“s manДЃs ДЃboli

Ienākas…krīt

NevajadzД«gi.



Tik nozied puД·es rudenД«gДЃs

Man vajadzД«gДЃs.




Dedz, mana svece, dedz!


Dedz, mana svece, dedz!

Ar tevi sadegЕЎu es lД«dzi!

Izdegsi. Gaismiņa izdzisīs.

Aiziešu. Atmiņas pazudīs.



Paliks blДЃzma no rieta,

Izplēnēs atmiņa reta…

Tikai, kДЃ zДЃle es celЕЎos,

Kā rīta migla es velšos…



PДЃr zemi savu, tik dДЃrgo,

Pār mīļajiem saviem —

Tos svētot…

DzД«vei.




Šī zeme vēl mana…


PienДЃks reiz diena kad nebЕ«s vairs manis,

Un pazudД«s debesis manas un zeme,

Un palikЕЎu pati par zemi un zДЃli,

KДЃ Д“na, kДЃ migla kas ceДјas un gaist.



Un nebЕ«s prieka un nebЕ«s vairs skumju,

Un itkā nebijis manis vai bijis…

Ne sДЃpju, ne naida, ne mД«las, ne baudu

Kas pavada ceДјДЃ tevi unВ mani



Bet, vД“l jau es esmu, vД“l jЕ«tu un redzu,

Un lЕ«dzu es mД«las mazliet un glДЃstu;

Un gaismas un saules siltuma kДЃda,

Ko dzД«ve vД“l varД“tu saudzД«gi sniegt.



VД“l jau ЕЎД« diena ir mana un nakts,

Е Д« zeme vД“l mana un mans ir prieks.

Kaut ДЃrДЃ migla, dzeДј lietus kДЃ nДЃtre

Bet mana tДЃ nДЃtre un lietus irВ mans




Elizabetei


Es neaizbraukЕЎu ciemos tДЃlos,

Tik apmācies ir laiks un auksts…

Vien manas domas pacelsies no zemes,

Un aizlidos pie tevis, mД«Дјais draugs.



Vien manas domas noglДЃstД«s tev galvu,

Kur mati ne’kļāvīgie kādu cirtu vij,

Vien mana sirds tev aizsЕ«tД«s toВ ziedu,

Par mīlestību kuru sauc arvienu…




Е odien es raudu klusi


ЕЎodien es raudu klusi

ЕЎodien man nespД«d saule

kam izraudāt asaras…

kam pieglaust galvu…

tumsai

rudenim

vienaldzД«bai




Sapnis nolaiЕѕas, kДЃ balta migla


Sapnis nolaiЕѕas, kДЃ balta migla,

Aizmirstība, aizmirstība, aizmirstība…

Zemapziņa apņem, pārņem, caurauž…

Lidoju tai līdz un nekurieni…



Cauri laikmetiem un laikiem,

MainДЃs ainavas un es tДЃm lД«dzi,

Kā varēja viss būt vai nebūt…

Un notikumi bijuЕЎiВ vai nebijuЕЎi



Tie manu sakarsušo prātu patur…

KДЃ alkstu kДЃdas vД“sas rokas

Kas Д«stenД«bДЃВ atgriezt spД“tu, sakot:

Ka nav tik traki, draudziņ, nav tik traki…




Miers aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas


Pulkstenis vientuДјi stundas skaita,

Miegs aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas,

TДЃdas mДЃjas, kur miers tikai valda;

Manējās – pārāk liela ir drūzma.



DrЕ«zma no domДЃm par bijuЕЎo dzД«vi;

Domām, par laiku, kas atlicis vēl…

ArД« miegam, laikam, kДЃ visiem

Vajaga miera, kas dzesД“tu prДЃtu.



Manējām domām nav nekur glābiņa;

Darbi, kas darāmi – sastājas rindā,

Prasa, kad pienДЃks mЕ«sД“jДЃ kДЃrta

Idejas, tikko dzimušas – nomirst…



Galva mana – šo ideju kapsēta.

Roku divu man navaВ gana

SpД“ki par maziem, lai akmeni veltu

Celtu un celtu…veltu un veltu…



Miers aizgДЃjis meklД“t labДЃkas mДЃjas




Izsalcis vējš trako liepās…


Izsalcis vД“jЕЎ trako liepДЃs,

Plosa tas zarus un lapas…

PlosД«tДЃ dvД“sele mana,

Prasa vД“l laimes nedaudz.



PuД·e mazДЃ, nu piedod,

Atdota esi tu vējam…

Mīla mana, jel saki —

Tiksimies mД“s vД“l pД“c vД“tras?



Ar roku asaru notraucu,

Puķes norautās salasu…

Vai skumjas asДЃs nopДјДЃva

MД«lu, manu un tavu?



PuД·e labДЃ, jel piedod,

NemД«las laiks valda.

Ko man darīt, saki —

Vai tiksimies mД“s vД“l pД“c vД“tras?




Nav cilvēks balts, un arī melns tas nav…


Nav cilvД“ks balts,

Un arД« melns tasВ nav,

Kaut kas pa vidu.

Vai reiz teica kāds —

Tam netikumu tik, cik suņam blusu

Bet, pasmaidД«ЕЎu-

Suņam manam blusu nav!



Ir naktД« melnДЃ zvaigznes,

Ir dienДЃ baltДЃ Д“nas.

Ir cilvД“ks puД·uzirnim rada,

Un – raibs, kā dzeņa vēders.

KДЃ atЕЎД·irt labo mums no Дјauna

Vai atЕЎД·irt toВ maz spД“jam



Jo – cilvēks puķuzirnim rada

Kas aug no melnas zemes

Un tiecas baltДЃs debesД«s

Tik vidus raibu raibais.

Vien dzД«vi Dievs ir devis katram

Un izvēli. Starp balto / melno…



Kas esi tu… kas esmu es…

Es nezinu. Vien minēt varu…




latvieЕЎu tautas tД“rpam


RasДЃ muti nomazgДЃja,

RД«ta dziesmu nodziedДЃja,

Gaismiņā celdamās,

Tumsiņā guldamās…



Latvju meitas tautas tērps —

MЕ«su mДЃtД“m, senmДЃtД“m

Skalu gaismДЃ vД“rpts un austs

Linu mДЃrkos izmД“rcД“ts, grЕ«ti audzinДЃts



Lielos godos – kāzās, bērēs

Goda vietДЃ celts

Lepnu stДЃju stalti nests

Smago darbu apsegdams



SakЕЎu sakЕЎДЃm saulД“ vizot

Saņemts cieši, plecus sedzot

TДЃ kДЃ dzД«vi rokДЃs turot

Cieši – neatlaižot…



Vainadziņa pērlītes, asariņu lāsītes

CieЕЎi virknД“ vijas

MЕ«Еѕus kopДЃ savijot

Krustu ЕЎД·Д“rsu savД“rpjot



MЕ«su senДЌi iznesuЕЎi

Cauri gariem gadu gadiem

SaglabДЃts no dubДјu dubДјiem

TД«Е†u tД«nД“s paslД“penД“s, sirdД«s iznД“sДЃts



Gredzentiņiem pirkstos skanot

JostДЃm plД«vojot

Latvju tautas meitasВ iet

Mūsu tautas dēli – dzīvi turpinot



KДЃ visas tautas cerД«ba,

KДЃ visa mД«lestД«ba mЕ«su,

Ir ievД«ta ik rakstДЃВ tavДЃ

Par dzimto zemi – Latvija




Un visi pie barotnes silД“m tiecas


KlusД“, klusД“ un paklusД“

KlusД“, jo tas ir zelts!

Ja klusēsi, malā stāvēsi —

Kad bДјДЃvД“ji ceДјДЃ nostumtiВ bЕ«s

Tad klusētāji nāks un ordeņus saņems

Tie priekЕЎДЃ lД«dД«s un izlД«dД«s

Un stДЃvД“s pirmajДЃs rindДЃs!



Lai citi kliedz, tДЃ tauta dumjДЃ

No sДЃpД“m, no bada, bez cerД«bДЃm

Apzagtie, piesmietie, apsmietie

Mēs – klusēsim, jūs – klusējiet

Un visu darД«sim pa kluso

Tas vienkДЃrЕЎДЃkais veids, kДЃ nokДјЕ«t

Tais varenajos, bagДЃtajos slДЃЕ†os



Un visi pie barotnes silēm tiecas —

Un liecas, un liecas, un liecas…




MД“s esam!


Es esmu,

TuВ esi,

Viņš, viņa ir.

JЕ«s esat,

Mēs esam – mēs būsim arvien!

KamД“r vien saule spД«dД“s,

Un mД“ness atspД«dД“s,

Un mūsu jūra šalkos —

Е Д« tauta pastДЃvД“s!




Valoda slima, vai Дјaudis, kas runДЃ?


Valoda slima, vai Дјaudis, kas runДЃ?

Negribu dzirdēt šos vārdus – tie biedē

Tik daudz ir liekulД«bas tukЕЎas,

Tik daudz ir izlikšanās liekas —

VДЃrdos.



Es tveros mЕ«zikДЃ, tur vДЃrduВ nav

TДЃ izteic manu prieku, ЕЎaubas

TДЃ raud un lД«ksmo lД«dz arВ mani

MД“s saprotamies labiВ abas

Bez vārdiem…




Kas notiek karaДјvalstД«В ЕЎajДЃ


Kā māksla top – es nešaubos,

Tais – klusās darbnīcās,

Bez lieka patosa..

Bet – dažas runājošās galvas,

Kas pārņēmušas varu

Ar glupo tautu sarunДЃjas.



Nu, tДЃda arД« es, ЕЎД«s tautasВ daДјa

Es kДјЕ«ЕЎu nicinДЃma, nemД«lama

Jo – nerunāju es, un nerunāšu,

Un saprast nespД“ju un negribu

Ka taisnД«ba mД«t spoЕѕos ЕѕurnДЃlos

Un redaktoru slejās…



Bet – vai tā skaļā, kliedzošā

Par performancД“m smalkДЃm

SauktДЃ, kur koncepcijas izstrДЃdДЃ

Ir tagad mДЃksla? Nezinu.

Un – līdz ar glupo tautu – nesaprotu!



Kas notiek karaДјvalstД« ЕЎajДЃ,

Kur valda izlikЕЎanДЃs gars?

Kur stilu dzД«vД“, mДЃkslДЃ diktД“

Vien daЕѕas runДЃjoЕЎas galvas

No ziliem ekrāniem kas viz…




MUMS, ZiemДЃ dzimuЕЎajiem


Mēs – ziemas bērni, kaut… tūlīt,

Saule tЕ«lД«t bЕ«s un gaisma!

Liekas – pastiep tikai rokas…

Bet – pirkstu gali satver salnu,

Un nesniedzas līdz pumpuram —

Kaut zaros trauslajos jauВ sen

Vienalga – pavasara sulas rit!

Tik jДЃpagaidaВ vД“l!

Mazliet, mazliet…



Mēs – skarbie ziemas bērni!

Kaut arī mūsu sirdis saules alkst un siltuma —

Kas dДЃvДЃta tik dДЃsni citiemВ tiek

Bet mūsu nosalušās dvēseles vēl gaida…

Varbūt vēl vairāk nekā gaismas pielietās…



MД“s esam ziemas bД“rni

Kaut – pavasari sirdī,

MЕ«s savДЃs vaЕѕДЃs ziemas stingumsВ tur

Un vaļā negrib laist…

MД“s esam smagie,

Tie —

Ne vieglie, jautrie, ko vasariņa apmīļo.



Kur spД“ku rast, kas palД«dzД“s-

Vien cerība…uz sauli?




Cik neciešami – ziedi mākslīgie


Cik neciešami – ziedi mākslīgie,

Bez dvД“seles!

Bet, kur nav dvД“seles,

Tur skaistumsВ zЕ«d!



Cik bieЕѕi daiДјa maska sedz,

ToВ Дјaunumu, kas sirdД«sВ mД«t.

To vienaldzību, cinismu —

Ko smalki vДЃrdi pДЃri klДЃj.



Un, kДЃ toВ visu atЕЎД·irt spД“t,

Kur spēku rast, kā saprast —

Kad maskas kritД«s?

Vai vispār kritīs reiz…




Es atlaiЕѕu tevi, dvД“seleВ mazДЃ


Es atlaižu tevi, dvēsele mazā —

Lido, kДЃ putns pasaulД“ tДЃlДЃ.

LЕ«kojies, plaЕЎi atvД“rtu sirdi,

MДЃcies no cilvД“ces, dzirdi?



Tikai skaties, tu, dvД“sele mana,

AtpakaДј nenДЃc, ja kДјЕ«si,

KДЃ melna vДЃrna, kДЃ tumЕЎa nakte,

Kam tДЃdu tevi, man vajag?



Kur tādu tevi es likšu – dzirdi?




Es teikЕЎu vДЃrdus


Es teikЕЎu vДЃrdus, kas sacels pretВ mani

Vai pusi tautas – to zinu:

Es nemД«lu jЕ«ru! Ak, kДЃdas ЕЎausmas!

Vien dziļā cieņā noliecu galvu

Šīs varenās stihijas priekšā…



Es vaidus dzirdu jo baisus

No dzelmes stindzinoЕЎДЃs tavas

Tavs klusums mДЃnД«gs ir un miers

Un vilini projДЃm tu, tДЃlД“В zilДЃ



VarbЕ«t, mana dvД“sele, trausla pДЃrlieku

Ka bД“g no tДЃ nemiera, tevis dvestДЃ?




Tavas mājas logā…


Tavas mājas logā iedegās gaismiņa

Tā – tava dzīvība mazā ir, māmiņa!

Tavs pienДЃkums ir, tik smags, kДЃ mЕ«ЕѕД«ba

Ko vieglu gaitu tava mД«lestД«ba nesД«s.



Caur mЕ«Еѕam garajam un ЕЎaubДЃm

Ar vieglu roku, viedu vДЃrdu izvadД«t

Caur grambДЃm gadu gadiem ejot,

Un mДЃcД«t dД“lam nepaklupt un gaismu redzД“t



Prast nenodot paЕЎai, un nepiedzД«vot

ToВ smagmi nepanesamo, kad tevi nodod

Ar vieglu roku, gaiЕЎu prДЃtu prast

ToВ bД“rnam savam skatД«t iemДЃcД«t



Tev jābūt ir tik stiprai, māmiņ labā,

Tev jДЃiztur vД“l ir tik daudz, tik daudz

Ka visas pasaules tev spД“ka vajadzД“s

Un dvēslei – spēju saprast, nepagurt.



Kaut nenДЃktu tik kari, dienas sЕ«ras

Kas dД“lus nopДјauj izkaptД«m tikВ asДЃm

Kaut spētu viņš sēt sēklu zemē savā

Un audzД“t, sauli redzД“t, mД«lД“t



To, novēlu tev – māmulīt!




VeДјu laikДЃ


Zeme, zeme, zemД«te, tu mЕ«su,

Kas vientulД«ga lido izplatД«jumДЃ.

Tai aukstДЃ melnДЃ tukЕЎumДЃ,

MЕ«s saudzД“jot un sargot.



Cik asaru, cik asiņu ir izliets

Uz tava mīļā vaiga – pasaulīt,

Vai tДЃdД“Дј, katru pavasari

Tu atplauksti ar ziedu rotu krДЃЕЎЕ†u?



Vai tās ir tavu aizgājušo bērnu —

Gan asaras, gan asinis un sviedri?

Vai no tДЃ visa sastДЃvi, tu zeme-

Un glabДЃ mЕ«su vaidus, sДЃpes, cieЕЎanas,

Kā gudra māte – mierinot un sedzot?



Un atkal pavasaris nДЃks. No zemzemes

Ar ziedu rotu, saulД«tei unВ mums

Ko sūta – aizgājušās paaudzes,

Kas piedot spД“juЕЎas it visu-

Mums ziedu acД«m uzsmaidot.



KДЃdД“Дј tik krДЃЕЎЕ†i uzziedВ zeme

Ik katru pavasari?

Vai dvēseles tās ir, ko viņa sūta,

Lai satiktos ar tevi/mani/sauli…




Viena, bez tevis…


Balts putenis apklДЃj ar mieru,

Klusi staigā pa zemi ziema…

Vai dzirdi tu, kДЃ es salstu,

viena.



Klusi, klusiņām staigā ziema,

Aizsteidzas daudzas…

ArД« mДЃja pДЃrklДЃjas sniegiem

Kaut kur tālumā aizmieg kāds —

bez manis…



Klusi pa pasauli ziema staigДЃ,

Puteņi balti puteņo;

Klusi salstu es viena —

Bez tevis…




Uz plostaВ mazДЃ


Uz plosta mazДЃ, caur lietiem un vД“trДЃm

Ar sapņiem kaistošās smadzenēs savās

Es klusiņām peldu, es nezinu ceļa

Vai tДЃ mana dzД«ve, ko dzД«vojuВ es



VarbЕ«t, mans ceДјЕЎ bЕ«s vД“l smagДЃks

Uz leju vilks slinkums un skumjas

Un dzīves / sadzīves kļūdas —

Jo plosts mans – dziesmas un ilgas



NebД“gЕЎu projДЃm no tiem, kas nelaimiВ sola

Kas krastДЃ stДЃv droЕЎi un smejas

Tik nesajēgs viņi, kas notiek ar mani

Kas sauc maniВ tДЃlД“



KДЃ gribu aizpeldД“t projДЃm no ikdienas

Uz sava mazДЃ un ДјodzД«gДЃ plosta

Uz laimes salu, uz miera mД«tni

Vai – tā tikai tur – saules otrajā pusē?



p.s. atdzejojums




PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ plЕ«di


PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ plЕ«di;

PД“dД“jais cerД«bu stars;

PД“dД“jais skaudrais glДЃsts,

Vai – kā grēks?



GrД“ks tikai pirmajai mД«lai?

Un kas raud vissāpīgāk —

Tas kliedziens ir pirmais,

Vai – visupēdējais?



JautДЃjumu tik daudz uzdod

MД«lestД«ba tava un mana;

Nepietiek mЕ«Еѕa visa,

Lai atbildi rastu uzВ tiem

TomД“r, tikЕЎanos norunДЃ ЕЎogad

– norunā gadsimtā šajā;

Datumu nesaki, dienu neprasu,

Norunā – kaut uz brīdi…



PД“dД“jДЃ mД«la, kДЃ atvadu sveiciens,

Kaut mirkli, pirms tДЃlДЃ ceДјa;

KamД“r vД“l dzirdam, kamД“r vД“l redzam,

Kamēr – vēl esam…




Tālajam bērnam…


Vai uz nelabu vД“ji tДЃ kliedz:

Cik tālu tu esi mans bērns…

Vai tikai karu baismajos laikos,

Uztrauca mДЃtes krДЃcoЕЎie koki?



Kaut zinДЃt spД“tu, ka liktenis devis

Laimīgu mūžu, tev mīļais…

Pārējo – zini, es izturēt spēšu,

Kaut tālu, bet zināt, ka esi…



Laiks izrauj kalendДЃram lapas,

Vienu, tad otru …un vēl un vēl…

Tikai – kāpēc šīs lapas tavējās,

Mani aiznes sev īdzi…




Galds un krД“sls un vientuДјa svece


Galds un krД“sls un vientuДјa svece,

Aiz loga vaid liepas un lieti sit rūtīs…



Jau dienДЃm un mД“neЕЎiemВ lД«st

Aiziet mans skumjais rudens

Un gaidu es vientuДјo ziemu



Auksta saule piemiedz arВ aci

Salti sniegi pЕ«derД“ seju, saltДЃ ziemДЃ esВ eju



VД“jЕЎ auksts glauЕѕ manu galvu

Sniega kristДЃli jaucas pa gaisu

Vai jūs, pārslas arī – meklējat kādu

Bet siltums jЕ«s nobeigs, toВ zinДЃt?




SlapjaВ buДЌa


Ass un raupjЕЎ,

SlapjЕЎ un silts,

PieskДЃriens vaigam

Manam…



Д¶ermenis smags,

Pieplacis gultai,

SejДЃ plaukst smaids

Laimīgs…



PirmДЃs buДЌas

Jaungada rД«tДЃ,

No mana runДЌa

JaunajДЃ gadДЃ!!!




PД“kЕЎЕ†as emocijas


ZiemsvД“tkus gaidot,

MandarД«nu smarЕѕa,

Piparkūku mīkla…

BrД«numus gaidot



Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.


GribД“ju mammu,

MД«loЕЎu tД“vu,

Vecmammu, kura,

Šūpļdziesmas dzied…



Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.


Azoti droЕЎu,

IebДЃzt kurВ savu

Degunu piloЕЎo,

Sirsniņu sāpošo…



Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.


ZiemsvД“tku gaidas,

MandarД«nu smarЕѕu,

VeltД«ju bД“rnam savam,

Lai būtu – kā nebija man…



Tas bij tik sapnis.

mans…





KalnДЃ manДЃ stДЃv pД«lДЃdzis


KalnДЃ manДЃ stДЃv pД«lДЃdzis

Sarkanu asiņu pieliets;

AizceДјo dvД“sele ceДјos tДЃlos

AtstДЃjot Д·ermeni zemei.



PretД« zvaigznД“m spoЕѕДЃm,

Pretī mūžīgai mūžībai…

Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,

Man ir žēl tevis, mīļais…




Sarkanas sveces liesma


Sarkanas sveces liesma,

KДЃ dienas lauskas

AtspД«dums sirdД«



Lieko vДЃrdu plЕ«sma apklust,

KДЃ stingusi asara uz mana vaiga

Atnāk bezzvaigžņu nakts…




Puteņi


PДЃri baltДЃm galvДЃm

Balti sniegi snieg;

Diena aiziet viena —

Atkal nav neviena…



Puteņi sauc mani līdz

Un zvaigЕѕЕ†u atspД«dums;

Tikai spДЃrnus vajadzД“tu,

Augšup… Aizlidot…




ZiemsvД“tku nakts


Izeju naktД«

Pagalmā savā —

LД“nДЃ solД«В taka

ApkДЃrt mДЃjaiВ ved.



Visos logos

Sadedzu gaismas

Liekas, kaВ tДЃ

Pilna ir viesu



Zvaniņu skaņas

DebesД«s atskan

Zemi manu sveicot

Manas mДЃjasВ garu



Sveikas jumsВ sЕ«tu

Saimnieki senie

Sveikas jumsВ sЕ«tu

Draugi un nedraugi



Lai Dievs jЕ«s svД“tД«

Nedraugi mani…

Lai Dievs jЕ«s sargДЃ

Mani mīļie un tālie…




…kad salijis krancis mirkst lietū…


Es stДЃvu uz zemes

Vai esmu zemzemes..

Kam vēlat man prieku nesaprotamo…



…kad salijis krancis mirkst lietū,

Un meklД“ ar skatienuВ savu

– jel kādu,

– Un gatavs par to

Un glДЃstu tik vienu

DzД«vД«bu atdot

Savu…



Kam gan dzД«vД«bas tavas

Vajag…

Tu – muļķa kranci!

Vai neapjД“dz lietas,

tik paЕЎsaprotamas!




ZД«lД«te pie manaВ loga


ZД«lД«te pie manaВ loga

KlauvД“ katru dienu-

Visu garo ziemu;

Taču šodien atskan cits —

Brīnums, spalgs kā zvaniņš!



Skaņu balsi vīteroja,

Pelēks putniņš zarā.

Prieks, kas skДЃra sirdi

VД«teroja lД«dzi-

Gaidot pavasari!




TumsasВ varДЃ


Tumsa valdaВ ДЃrДЃ,

Tumsa valda mДЃjДЃ,

ArД« manu sirdi

Pārņēmusi varā.



ApklusuЕЎi putni,

Nogurusi dzД«ve,

Visi pamiruЕЎi

Gaidot pavasari.



PД“kЕЎЕ†i miglДЃВ ЕЎajДЃ

Dzirdu balsi kДЃdu,

VientuДјu patlaban

Vēl – tik vienu.



Atlidoja putniņš

PelД“ks, tДЃ kДЃ diena,

Tikai balsi skaДјu

Ieskandēja droši —



Pavasari!




BД“rnД«baВ mana


BД“rnД«baВ mana

PelД“kДЃ mДЃkonД« tД«ta.

Vai bija tur saule,

Vai padebess zila?



Bērnības sapņi

Bija tik lieli,В kДЃ

Laime – pēc karsta piena

Un saujas, maizД«tes pilnas.



Laime – tikai pēc viena

Māmiņas glāsta,

Un ilgas pД“c drauga-

Maza suņuka smaida.



Bērnība – vietas nav tādas,

Kur atgriezties dvД“selei manai.

Tikai meitene maza,

Raudot, skrien dziļi mežā…




Es negribu aiziet melnajā naktī…


Es negribu aiziet melnajДЃ naktД«

Šausmas pārņem manu kaistošo galvu

Domas sДЃk plesties, tДЃm mДЃjas par ЕЎauru

tās ieņemt sāk visuma formu

tЕ«lД«t, tЕ«lД«t tДЃs pДЃrplД“sД«sВ puЕЎu

Pasauli visu. Vai – mani.



Mums nekas ЕЎajДЃ dzД«vД“ nepieder.

Mums šajā dzīvē pieder viss…

Viss tas, kas vien atvēlēts – laiks.

Laiks, kurДЃ paspД“t var daudz

Laiks, kurДЃ nevarВ neko

Smieties, raudДЃt

Darīt laimīgu kādu vai ne…



Es negribu aiziet melnajā naktī…




23.novembrД«


Reiz, ЕЎajДЃ dienДЃ drЕ«majДЃ

Iedegās gaismiņa logā manējā…



BrДЃzДЃs vД“ji un aizbrДЃzДЃs

Visas sveces logos izdzД“sa



Ilgi vД“l dvД“sele gruzdД“ja

MelnДЃm logu krДЃsmatДЃm



EglД“ gaismas nav iedegtas

StДЃv rokas klД“pД« saliktas



MД“mi debesД«s skatДЃs

Dvēsele nogurusī…




VairsВ nezinu


Vairs nezinu es, kas ir prieks

Vairs nezinu es, kas ir laime

Kur iederas ЕЎД« mana sirds

Es nezinu. Vairs it nekur



Es atdevusi sevi visuВ esmu

Un nepaturД“jusi itВ neko

Kur tagad tДЃdai tukЕЎai likties




Конец ознакомительного фрагмента.


Текст предоставлен ООО «ЛитРес».

Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/pages/biblio_book/?art=67028313) на ЛитРес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.



Если текст книги отсутствует, перейдите по ссылке

Возможные причины отсутствия книги:
1. Книга снята с продаж по просьбе правообладателя
2. Книга ещё не поступила в продажу и пока недоступна для чтения

Навигация